Šūšanas kļūdas ir neērtas. Atļaujies kļūdīties!

Sveika, iepazīsimies? Mani sauc Lelde, un ik pa laikam Tev būs iespēja palasīt un iedvesmoties kaut ko arī no manis ZanziBach blogā. Šoreiz, iepazīstoties, gribu mazliet pastāstīt par savu ceļu šūšanas uzsākšanā, un, ko tas man ir devis, kad uzdrošinājos sevi pārvarēt, pieļaujot kļūdas šūšanas procesā, kad uzdrošinājos šūt!

Kad es biju maza meitene viena no manām mīļākajām nodarbēm, bija drēbju modelēšana un šūšana lellēm, lai gan nekad sevi nevarēju iedomāties šujam, kad izaugšu liela. Toreiz, tā man bija tik liela aizraušanās, ka reizēm pat pirms miega domāju, ko jaunu rītdien atkal uzšūšu. Šujmašīnas tajā laikā man nebija, drēbītes šuvu ar rokām, bet tik rūpīgi un pārdomāti, reizēm pat izšujot kādu elementu vai iešujot pogu, ikreiz priecājos par rezultātu. Tā bija viena no manām mīļākajām nodarbēm, lai gan bērnu starpā runājot, kas Tu būsi, kad izaugsi liels – es vienmēr teicu – rakstniece. Laikam, jau arī no tā es neesmu diezgan tālu, un šodien šo rakstot, saprotu, ka šobrīd esmu tur, kur šīs savas divas sirdslietas esmu apvienojusi.

Lai arī biju pabeigusi divus šūšanas kursus, iemācījusies gana daudz tehnikas un sapratusi, ko tad patiesībā es esmu spējīga uzšūt, tomēr kādu laiku šūšanu biju nolikusi malā, nemitīgi aizbildinoties ar citiem darbiem, jo dziļi sevī nejutu šo pārliecību un domāju, ka man nesanāk, ka man neizdodas tik labi cik citiem, ka es tak nemāku tik daudz vēl, un kāpēc šūt, ja gala darbs nesanāk tik perfekts, kā kādam ar lielu pieredzi šūšanā, un vēl tā nemitīgā ārdīšana ārā, ja neizdodas, vai nošuju šķībi, un vispār tas viss ir pārāk sarežģīti, vajadzīga pārāk liela pacietība un atkal un atkal aizbildinoties ar šīm manis izveidotām iedomām mana šujmašīna krāja aizvien lielāku putekļu kārtu. Jo mani bija pārņēmušas bailes no neizdošanās.

Tomēr pienāca brīdis, kad sapratu, ka ir laiks to putekļu kārtu no šujmašīnas notraukt. Sēžot un meklējot kārtējo drēbi bērniem interneta veikalā, atskārtu, ka es tak pati protu uzšūt legingus, cepures, šalles, svārkus un vēl, un vēl. Tad kamdēļ es skatos kārtējo ātrās modes lietu, ja varu uzšūt kaut ko pavisam unikālu un perfektā izmērā. Tas nekas, ja vēl nesanāk perfekti, un sapratu, ka šujot bērniem iemācīšos mācīties no kļūdām, jo katra mūsu pieļautā kļūda vai tā būtu šūšanas procesā vai kaut kur citur, mums iemāca tik daudz. Nav jau pareizi vai nepareizi, jo izcils rezultāts ir darīšanā. Caur šūšanu es gribu mācīties, es gribu pieļaut kļūdas, kas liek man pilnveidoties! Savas bailes es pārvērtu pārliecībā, ka man sanāk lieliski! Un, ja arī Tevi māc šīs šaubas – uzdrošinies kļūdīties, tas liek nonākt pie fantastiska galarezultāta! Šobrīd apšuju ne tikai savus bērnus vai pati sevi, bet draudzenes, radiniekus un paziņas, kur uzdrošinos paņemt projektus, ko šuju pirmo reizi. Bet, ja nesāksi, vai zināsi, ko esi spējīgs radīt?

Šūšana man viennozīmīgi ir laiks pašai sev, tā ir mana meditācija, mans miers, mans izaicinājums ikdienā iemācīties kaut ko jaunu, pie jauniem projektiem nenobīties, jo visu ir iespējams apgūt un iemācīties, zinot vien pamatus šūšanā. Nesteidzīgi šujot atslēgt prātu no ikdienas kņadas un ļauties procesam, kur galarezultāts ir kaut kas īpašs un unikāls – Tevis radīts un tikai viens tāds!

Lelde